Par zādzības upuri var kļūt jebkurš. No zagšanas cieš gan lielveikali, gan mazi mājražotāji, gan greznu privātmāju īpašnieki, gan sabiedriskā transporta pasažieri. Garnadži ar prieku paņems visu – sākot no sadzīves tehnikas un dārglietām līdz kosmētikai, apģērbam, zīdaiņu pārtikai un svētku rasolam.

Bet kādi ir galvenie iemesli, kāpēc cilvēki zog? Lūk daži no tiem:

  1. Mantkārība – ir cilvēki, kas nekad nav apmierināti ar to, kas viņiem pieder. Viņi vienmēr vēlas vairāk, un kad viņi to nevar atļauties, ķeras pie zagšanas.
  2. Naids – ir cilvēki, kuriem patīk redzēt, ka citiem cilvēkiem neveicas. Viņi zog lietas tikai tāpēc, lai kaitinātu otru cilvēku vai lai viņam ieriebtu.
  3. Nezināšana – cilvēks pārpratuma pēc paņem kaut ko, kas viņam nepieder.
  4. Finansiālas grūtības – nabadzīgi cilvēki vai cilvēki, kuriem nav regulāru ienākumu, zog, jo saskata zagšanu kā vienīgo risinājumu iztikai.
  5. “Mēs pret viņiem” – daļai zagļu liekas, ka ir vieglāk nozagt no citiem, nevis strādāt un nopelnīt sev naudu godīgi. Viņi uzskata, ka tas ir viņu darbs un pienākums apzagt bagātus cilvēkus, kuri tāpat nepamanīs vai arī pārak nepārdzīvos par nozagto.
  6. Adrenalīns – daži cilvēki vēloties spilgtas emocijas pamēģina zagšanu un var ar to aizrauties. Pēc pirmās izmēģināšanas reizes, ja netiek pieķerti, viņi jūt spēcīgas pozitīvas emocijas. Jūtoties nesodīti viņi izdara atkārtotas zādzības tik ilgi līdz tiek pieķerti vai viņiem kļūst garlaicīgi.
  7. Kleptomānija – nepārvarama slimīga vēlme piesavināties svešas mantas bez mērķa tās lietot vai gūt finansiālu labumu.